Premjera (Godmaņa) reakcija pēc vētras bija emocionāla un ļoti kritiska. Viņš nesaudzēja ne valsts institūcijas, ne privāto sektoru. Premjera galvenie pārmetumi pēc tam, kad ciklons daudzviet Latvijā paralizēja elektroapgādi un sakarus tika vērsti par bezpalīdzību un neorganizētību - premjers publiski pauda asu neapmierinātību un izbrīnu par to, cik nesagatavota valsts ir šādām dabas stihijām. Viņu šokēja fakts, ka, pazūdot elektrībai, uzreiz apstājās dzīvībai svarīgu pakalpojumu sniegšana. Viņš bija sašutis, ka pat lielākajiem DUS tīkliem un pārtikas veikaliem nebija pašu autonomo dīzeļģeneratoru.
Rezultātā iedzīvotāji krīzes brīdī nevarēja nedz iepildīt degvielu automašīnās, nedz nopirkt pirmās nepieciešamības preces un ūdeni. Īpašu premjera kritiku saņēma telekomunikāciju uzņēmumi. Vētras laikā ātri izlādējās mobilo sakaru bāzes staciju akumulatori. Tā kā nebija rezerves ģeneratoru, iedzīvotāji palika bez sakariem un nespēja sazvanīt pat glābšanas dienestus, ko premjers nosauca par nepieņemamu situāciju.
Rezultātā premjers uzdeva Iekšlietu ministrijai un citām atbildīgajām iestādēm steidzami pārskatīt civilās aizsardzības plānus. Viņš pieprasīja likumdošanā iestrādāt stingras prasības, kas liktu kritiskās infrastruktūras objektiem obligāti nodrošināties ar darba kārtībā esošiem strāvas ģeneratoriem.
Kā Jūs domājat, vai runa ir par 2026. gada vētru šī brīža Latvijas premjera Andris Kulbergs reakciju un rīcību?
Nē! Nē! Nē! Tas ir premjers Ivars Godmanis! Viss šis iepriekš rakstītais ir par 2008. gada notikumiem un tā brīža premjera Ivara Godmaņa reakciju, kad jūlija beigās Latgali skāra spēcīgs ciklons, uz vairākām dienām atstājot Preiļus, Līvānus, Jēkabpili bez elektrības. Toreiz bija pat tā, ka fermās nosmaka lopi, jo elektrības trūkuma dēļ nedarbojās ventilācija, bet tajās fermās, kur bija dīzeļģeneratori, tie nedarbojās, jo nebija degvielas. Bet degviela nebija, jo nedarbojās DUS, jo tiem nebija dīzeļģeneratori.
Lieliski atceros, kā Godmanis toreiz spēra zibeņus un uguņus, viņa intervijas un valdības sēdes bija ļoti asas un skarbas, viņš vērsa uzmanību, ka Latvija pilnībā nav gatava krīzes stundām un solīja pieņemt steidzamus mērus. Viņš teica, ka dīzeļģeneratori katrai DUS un lielākajiem veikaliem būs obligāta prasība!
Tas bija 2008. gadā. Kopš tā laika dzīvoju svētā pārliecībā, ka premjera Godmaņa solītais ir ieviests dzīvē un Latvija ir gatava šādām krīzes situācijām. Izrādās, ka ne sūda! Īsta deja vu sajūta! - elektrības nav, sakaru nav, degvielas nav, veikali nestrādā.
Nekas nav mainījies! Kas notika? Kāpēc Godmaņa un tā valdības 2008. gada augusta sākumā solītais tā arī palika tikai emocionāla pabļaustīšanās nedēļu pēc vētras?
Kāpēc nesekoja reāli darbi? Starp citu, toreiz valdībā bija Ainārs Šlesers partija, Zaļo un Zemnieku savienība jeb ZZS, Tautas partija un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
Nepilnu gadu vēlāk sākās Vienotības valdīšanas laiks, kur pa vidu maisījās gan ZZS, Progresīvie, Tēvzemieši. Lūk, tad šie visi ar Buldozeru priekšgalā ir vainojami, ka nekas nav mainījies kopš 2008. gada!
UZMANĪBU! Piebilde īpaši talantīgajiem, kuri nemāk lasīt vai arī ir problēmas ar uztveri - ar Andris Kulbergs un viņa valdību šajā ierakstā nav nekāda sakara. Šis ieraksts ir 18 gadus senas vēstures atskats!!!
10
