Latvieši atkal strīdas par krievu valodu: vai tā ir pieņemama slimnīcās?
Publiska diskusija latviešu valodas pratēju vidū Latvijā izcēlās pēc režisora Sanda Semjonova sūdzības. Slimnīcā, kur viņš pēc operācijas ārstējās, viņa uzmanību “piesaistīja aktīva saziņa ar pacientiem krievu valodā”. Kā tad tā, jautāja režisors: cilvēki maksā nodokļus, par kuriem tiek uzturētas valsts slimnīcas, bet tur ar pacientiem sazinās arī krievu valodā?
Sašutušajam par latviešu valodu režisoram maigi paskaidroja, ka trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ir krievi un arī viņi maksā nodokļus. Tomēr šo latviešu savstarpējo strīdu mediji uzskatīja par vajadzīgu iznest publiskajā telpā (starpnacionālā naida kurināšana par to šeit netiek uzskatīta):– Kārtējā rusofoba histērija.
- Šo terminu lieto tikai tumsonīgā Krievijas tauta un nedaudzi vietējie komentētāji, kas atbalsta Kremli. Visa šī asinskārā, fašistiskā un nacistiskā krievu nācija grimst neziņas tumsā, ko pierādīja iebrukums Ukrainā.
– Bet ja nu jūs pats nonāktu slimnīcā Tallinā? Vai jūs meklētu tulku no igauņu valodas vai atmestu lepnumu un tomēr runātu krieviski – jo īpaši tad, kad katra minūte ir dārga?
- Tur krieviski nerunā: tas ir zem igauņu cieņas. Izsauks tulku, kuru apmaksās tas, kurš runā krieviski. Tā vajadzētu darīt arī Latvijā.
– Šim tipam vajadzīga smadzeņu operācija. Jā, iestādēs galvenajai valodai jābūt valsts valodai – latviešu valodai. Bet, ja “valsts amatpersona”, šajā gadījumā medicīnas darbinieks, ir gatavs runāt ar pacientu krieviski, tad kāda tev, draudziņ, daļa? Psihopāts tāds. Katrs drīkst izvēlēties saziņas valodu, ja abas puses tam piekrīt.
- Būtu labi saprast, par kādiem tieši krievvalodīgajiem ir runa? Par jauniešiem? Gados vecākiem cilvēkiem? Varbūt par cilvēkiem, kurus skāris karš Ukrainā, vai kādu tamlīdzīgu gadījumu? Turklāt izstāstīt slimības vēsturi nav vienkāršs uzdevums. Tas nav tas pats, kas parunāt par laikapstākļiem. Starp citu, no kurienes pašam Sandim uzvārds Semjonovs?
