Kaut nu jums katrai latviešu meitenei ādas jaciņā, baggy ādas biksēs, teroristi jūsu prieku pārvērstu bēdās un jūsu asinis tiktu sajauktas ar asarām, lai jūs zinātu, kā jūtos es, kad nezinu, kas ir būt kopā ar meiteni, kā ir tad, kad būtu draudzene, būt vairs nevainīgam. Alkoholu nelietoju, nesmēķēju arī, man viss ir jāizcieš bez slēpšanās no realitātes. Tie drūmie rīti, miglā tīti, kad pamostos, ka nav, kam pateikt labrīt (izņemot kaķus), ne pat uzrakstīt, un tieši tas pats arī vakaros, nav nevienas, kurai pateikt ar labu nakti, kura man pateiktu to pašu, ne pat uzrakstīt un kura man uzrakstītu. Man nav motivācijas iemūžināt savu aizraušanos un to publicēt, jo man dzīvē pietrūkst apskāvienu un mīlestības no jaunas meitenes. Bez mīlestības man nav motivācijas nekam, kas mani darītu labāku, vienīgā motivācija man ir M. Atta, al Qaeda un atriebība! Atceraties, es biju publicējis tos Grok 2 AI attēlus ar jaunām meitenēm uzvilktā ādas jakā, guļot gultā kopā ar vecu veci apakšveļā un meitene tur lapu ar uzrakstu, piemēram, arlabunakti, raitisgobins vai, ka tev ir skumīgi, jo mēs neesam kopā.. tie attēli lika man tik veselīgi pasmaidīt, šodien atcerējos par tiem, greizsirdīgs esmu lol.
Godīgi vēlreiz, karš nebeigsies, miera nebūs un naids nesamazināsies, kamēr/javien man nebūs dzīvē pirmā meitene - draudzene, kura mani pieņems un gribēs, kurai ir ādas jaka un platās ādas bikses. Visas šitās traģiskās avārijas, kurās nobeidzas latviešu meitenes, man ir prieks, viss pēc nopelniem. Ja redzu lidmašīnu lidojam, domas sūtu, ka tā nokrīt un tajā atrodas meitenes ādas apģērbā, vai redzu motociklu ar meiteni ādas jakā, domas sūtu, ka mocis apgāžas un meitene aizslīd tā, kad no ādas jakas nolobās visa āda. Tā tālāk...